Vēsture

Daugavas stadions ir daudzfunkcionāls stadions Rīgā, Latvijā, kas tika dibināts 1927.gadā un tika piešķirts sporta organizācijai „Strādnieku sports un sargs”. Tajā tika izbūvēts futbola laukums, vieglatlētikas sektori, skrejceļi ar četriem celiņiem. No trim pusēm stadionu ierobežoja tribīne ar sešām solu rindām un stāvvietām dažiem tūkstošiem skatītāju.

1933.gadā tika likvidēta sporta organizācijai „Strādnieku sports un sargs” un nodibināta jauna sporta biedrība „Latvijas arodorganizāciju sports” un bija tā apsaimniekotājs līdz 1940.gada jūnijam, kad Latvijā pasludināja padomju varu. Otrā pasaules kara laikā, līdz 1945.gadam, sporta bāze sporta norisēm netika izmantota.

1945.gadā, toreizējā vara lēma par tautas labklājības celšanu un pievēršanu fiziskajām aktivitātēm, radot fiziskās kultūras un sporta dzīves uzplaukumu.

1949.gadā sākās sporta bāzes rekonstrukcijas darbi – tika būvēta arēna, celts laukums, uz kura ziemā uz dabīgā ledus spēlēt hokeju, organizēt treniņus un sacensības daiļslidošanā, bet vasarā nodarboties ar volejbolu un basketbolu, Apkārt šim laukumam tika uzbūvētas tribīnes ar 5 000 skatītāju vietām. Arēnas būvniecības darbi tika pabeigti 1950.gadā.

1951.gadā, lai uzlabotu treniņu un sacensību apstākļus, tika veikti stadiona skrejceliņu un sektoru rekonstrukcijas darbi, pilnībā nomainot segumu un paplašinot skrejceliņus.

1952.gadā tika veikta tribīņu rekonstrukcija, kas faktiski bija kapitālā celtniecība, veco tribīņu vietā uzceļot jaunas ar vairāk nekā 1800 vietām. Vienlaicīgi tika būvēta arī Rietumu jeb galvenā tribīne, kura varēja uzņemt vairāk nekā 9 000 skatītāju.

1956.gadā Latvijas PSR Ministru padome nolēma piešķirt finanšu līdzekļus mākslīgās ledus slidotavas būvei „Daugavas stadiona” teritorijā.  Ledus slidotavas būves darbi tika pabeigti 1960.gadā un tā tika nodota ekspluatācijā.

1960.gadā pie stadiona nodibināja Bērnu sporta skolu, tajā bija četras nodaļas – vieglatlētikas, daiļslidošanas, ātrslidošanas un hokeja.

1961.gadā 1.janvārī tika izveidota BASB „Daugava” Rīgas sporta kombināts, kurā ietilpa – biedrības centrālais stadions, Bērnu sporta skola un mākslīgā ledus slidotava. Rīgas sporta kombināts „Daugava” kļuva par Latvijas lielāko sporta bāzi.

1978.gadā tika nojaukta Rietumu tribīne, kuru bija paredzēts uzbūvēt no jauna.

1980.gadā tika uzbūvēta Bobsleja estakāde.

1982.gadā Rietumu tribīne ar 5764 skatītāju vietām pirmajā un otrajā līmenī tika nodota ekspluatācijā.

1992.gada 27.februārī BASB „Daugava” Rīgas sporta kombināts tika pārveidots par Valsts Bezpeļņas organizāciju „Daugavas stadions”.

1992.gada 3.novembrī Valsts Bezpeļņas organizācijai „Daugavas stadions” piešķirts Nacionālās sporta bāzes statuss.

1996.gadā tika kapitāli remontēti un atjaunoti centrālās arēnas skrejceliņi un komunikācijas, vieglatlētikas manēža, tenisa laukums un futbola laukums.

1999.gadā, pamatojoties uz Rīgas pilsētas būvinspekcijas projektu, tika demontētas stadiona ziemeļu, austrumu un dienvidu tribīnes, to vietā paredzot jaunu tribīņu izbūvi.

2001.gadā Valsts Bezpeļņas organizācija „Daugavas stadions” tika pārveidota par Valsts Sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”.

Ar 2004.gada 20.oktobra Ministru kabineta rīkojumu Nr.785 ir izveidota kapitālsabiedrība ar ierobežotu atbildību VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions””, kuras kapitāla daļu turētāja ir Izglītības un zinātnes ministrija.

2008.gadā tika veikta centrālās arēnas vieglatlētikas skrejceļu un sektoru renovācija.

2014.gadā VSIA „Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions”” tika piešķirts IAAF (Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju savienības) sertifikāts, lai stadionā varētu norisināties starptautiska līmeņa vieglatlētikas sacensības.