Izsludina starptautisku Daugavas stadiona apbūves metu konkursu

25. novembrī, Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions” ir izsludinājis starptautisku metu konkursu apjomīgās Daugavas stadiona teritorijas atjaunošanas projektam, kura ietvaros tiks izstrādāta kompleksa Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalna apkaimē telpiskās attīstības koncepcija (vai vīzija). Metu iesniegšanas termiņš ir 2017.gada 20.marts plkst.17:00. Metu konkursa godalgoto vietu ieguvēji tiks aicināti piedalīties sarunu procedūrā, kuras rezultātā tiks izraudzīts pretendents  Kultūras un sporta kvartāla būvprojekta izstrādei.

Metam vai apbūves iecerei ir jāietver Kultūras un sporta kvartālā plānoto objektu un teritorijas kopējā ģenplāna attīstības priekšlikumi, kā arī funkcionālie un arhitektoniskie risinājumi. Starptautiskajā metu konkursā ir aicināti piedalīties Latvijas un ārvalstu arhitekti, pilsētplānotāji, sporta infrastruktūras speciālisti un ainavu arhitekti.

“Metu konkursa un sarunu procedūras rezultātā mēs ceram iegūt oriģinālu, funkcionāli pārdomātu un ekonomiski pamatotu Daugavas stadiona teritorijā iecerēto objektu telpiskās attīstības vīziju, kas paredzētu ne tikai arhitektoniski pievilcīgu risinājumu, bet arī nodrošinātu visa kvartāla pieejamību cilvēkiem un domātu par optimālāko apmeklētāju kustību gan ikdienā, gan svētku pasākumu laikā. Tāpat vērtēsim piedāvātās novitātes un projekta atbilstību ilgtspējīgas būvniecības principiem. Ceram uz plašu arhitektu un citu speciālistu atsaucību gan Latvijā, gan ārzemēs, ņemot vērā Daugavas stadiona sabiedrisko nozīmi un projekta vērienīgumu,” saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra „Daugavas stadions” valdes loceklis.

Iesniegtos metus izvērtēs žūrija trīspadsmit cilvēku sastāvā, no kuriem vairākums – septiņi – ir arhitekti ar starptautisku pieredzi no Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes un Vācijas: Daiga Dzedone (Latvija), Vita Balode (Latvija), Māra Kalvāne (Latvija), Huub Juurlink (Nīderlande), Jaakko van't Spijker (Nīderlande), Johannes Lettenmayer (Vācija) un Saulius Mikštas (Lietuva). Žūrijas priekšsēdētājs ir Kultūras un sporta centra „Daugavas stadions” valdes loceklis Elmārs Martinsons, bet priekšsēdētāja vietnieks ir Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Latvijas sporta sabiedrības klātbūtni žūrijā nodrošinās Māris Liepiņš, Latvijas Sporta federāciju padomes valdes izpilddirektors, bet kultūras kopienu pārstāvēs Maruta Alpa, Latvijas Nacionālā kultūras centra Dejas mākslas eksperte. Tāpat žūrijā strādās arī Agrita Maderniece, Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes Arhitektu un teritorijas plānotāju nodaļas vadītāja vietniece un Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes departamenta Starpinstitūciju projektu nodaļas vadītāja.

Jau ziņots, ka Daugavas stadiona teritorijas attīstības risinājums paredz, ka līdz 2022. gadam teritorijā tiks izbūvēti šādi sporta infrastruktūras objekti: vieglatlētikas arēna treniņu un sacensību vajadzībām, dabīgās zāles futbola laukums, bobsleja starta estakāde, šautuve, vieglatlētikas iesildīšanās laukums treniņu norisei, vieglatlētikas manēža vieglatlētikas treniņiem un sacensībām, infrastruktūra treka riteņbraukšanas un komandu sporta spēļu treniņiem, kā arī fitnesa, bodibildinga u.c. sporta veidu vajadzībām, multifunkcionāla halle basketbola treniņiem un sacensībām, kā arī citu komandu sporta spēļu sacensību norisei, ledus halle hokeja, daiļslidošanas un kērlinga treniņu un sacensību vajadzībām. Tāpat teritorijā ir plānota privāto investīciju objektu attīstība, paredzot telpas sportistu viesnīcai, mazumtirdzniecībai, birojiem un tādiem sporta veidiem kā cīņas sports, bokss, taekvondo, džudo u.c.

Projektu īsteno Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions” sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem ERAF līdzekļiem 40 191 396 eiro apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums 7 092 600 eiro apmērā.

Projekta konsultanti SIA “Ernst & Young Baltic” ir aprēķinājuši, ka projekts līdz 2037. gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai. Nozīmīga būs arī projekta būvniecības izmaksu radītā pozitīvā ietekme uz ekonomiku.