Paziņoti rezultāti Daugavas stadiona teritorijas atjaunošanas projektam

Šodien tika paziņoti rezultāti Kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” izsludinātajā konkursā Daugavas stadiona atjaunošanas projektam, kurā tika izstrādāta kompleksa kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalna telpiskās attīstības koncepcija. Pēc žūrijas vērtējuma un piešķirto punktu skaita, konkursā piešķirtas divas otrās vietas – personu apvienībai, kuras dalībnieki ir SIA “Uģis Šēnbergs, arhitekts”, SIA ”Tiksli forma”, SIA “Geologistic” un personu apvienībai “NAMS un MARK ARKHITEKTI”.

Lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju, kā nākošais solis, tiks organizēta sarunu procedūra, uz kuru tiks aicināti abi pretendenti metu iesniegšanas kārtībā. Sarunu procedūras nolikumā ir paredzēti kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēti abi pretendenti, kā arī žūrijas komisija sniegs ieteikumus uzlabojumiem. Godalgotie metu autori ir personu apvienība, kuras dalībnieki ir SIA “Uģis Šēnbergs, arhitekts”, SIA ”Tiksli forma”, SIA “Geologistic” un personu apvienība “NAMS un MARK ARKHITEKTI”.

“Visi iesniegtie projekti ir izstrādāti ļoti labā līmenī un tajos ir ieguldīts milzīgs darbs. Žūrijas komisijas lokā, pārrunājot katra projekta stiprās un vājās puses, kā arī punktus, ko būtu nepieciešams uzlabot, secinājām, ka pirmo vietu piešķirt nevaram nevienam no iesniegtajiem projektiem. Tas saistīts ar to, ka pilnībā visas ieceres, nav uzreiz realizējamas. Aicināsim abas autoru apvienības uzlabot savus metus un pēc tālākās procedūras noskaidrosim galīgo uzvarētāju,” saka žūrijas priekšsēdētājs un Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors.

Konkursam tika iesniegti četri projekti, kuri tika vērtēti pēc noteiktiem kritērijiem - Arhitektoniskā risinājuma atbilstība metu konkursa mērķim un Projektēšanas programmai - idejas oriģinalitāte, objektu izvietojuma un telpiskā plānojuma funkcionalitāte, vides pieejamība, objektos esošo telpu izvietojuma un funkcionalitātes detalizācijas pakāpe. Kultūras un sporta kvartāla teritorijas zonējums, labiekārtojums, ka arī transporta un gājēju kustības organizācija un stāvvietu nodrošinājums kvartālā un tam piegulošajā teritorijā. Risinājumā piedāvātie novitātes un ilgtspējas principi. Svarīgi pieminēt, ka žūrijas komisijas locekļi nezināja projektu autorus, bija zināmi tikai metu kodi.

Iesniegtos metus izvērtēja žūrija trīspadsmit cilvēku sastāvā, no kuriem vairākums - septiņi - bija arhitekti ar starptautisku pieredzi no Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes un Vācijas: Daiga Dzedone (Latvija), Vita Balode (Latvija), Māra Kalvāne (Latvija), Huub Juurlink (Nīderlande), Jaakko van't Spijker (Nīderlande), Johannes Lettenmayer (Vācija) un Saulius Mikštas (Lietuva). Žūrijas priekšsēdētājs bija Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs, bet priekšsēdētāja vietnieks -  Kultūras un sporta centra “Daugavas stadions” valdes loceklis Elmārs Martinsons. Latvijas sporta sabiedrības klātbūtni žūrijā nodrošināja Māris Liepiņš, Latvijas Sporta federāciju padomes valdes izpilddirektors, bet kultūras kopienu pārstāvēja Maruta Alpa, Latvijas Nacionālā kultūras centra Dejas mākslas eksperte. Žūrijā strādāja arī Agrita Maderniece, Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvaldes Arhitektu un teritorijas plānotāju nodaļas vadītāja vietniece un Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes departamenta Starpinstitūciju projektu nodaļas vadītāja.

Projektu “Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē” īsteno VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda  līdzekļiem 40 002 014,46 eiro apmērā, ko papildinās nacionālais un privātais  līdzfinansējums 8 788 183,83 eiro apmērā.

Projekta konsultanti SIA “Ernst & Young Baltic” ir aprēķinājuši, ka stadiona projekts līdz 2037. gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai. Nozīmīga būs arī projekta būvniecības izmaksu radītā pozitīvā ietekme uz ekonomiku.