Daugavas stadionā svētki aizvadīti godam

Jūlijā Kultūras un sporta centrs „Daugavas stadions” kļuva par mājvietu Dziesmu un Deju svētkiem, kas nesa sev līdz teju 18 000 dejotāju un vairāk kā 30 000 skatītāju trīs vakaru garumā.

Daugavas stadions šajā vasarā notiekošos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus uzņēma jaunā kvalitātē, pateicoties veiksmīgi īstenotajai pirmajai rekonstrukcijas kārtai. Šīs ir ievērojamākās pārmaiņas stadiona 91 gada pastāvēšanas vēsturē. Tikai neilgi pirms Dziesmu un deju svētkiem Daugavas stadions tika nodots ekspluatācijā. Kā saka Daugavas stadiona valdes loceklis Elmārs Martinsons: “Lai gan bija satraukums un daudz nezināmā, vai stadions spēs laicīgi sagatavoties tik nozīmīga pasākuma organizēšanai un kuplā dejotāju skaita uzņemšanai, šaubas bija veltīgas. Daugavas stadions izturēja “ugunskristības” un bijām gandarīti, ka projektētāju, būvnieku un visu iesaistīto seciālistu darbs un ieguldījums nacionālā stadiona atjaunošanā ir bijis kvalitatīvs un tas spēja uzņemt tik lielu cilvēku skaitu. Stadionā nu ir modernas videonovērošanas un drošības sistēmas, kondicionēšanas un ventilēšanas sistēmas, kas karstajā laikā padarīja patīkamu uzturēšanos vēsajās telpās. Lai gan pašiem nebija pietiekami daudz laika, lai apgūtu visas jaunās sistēmas, atsaucīgi bija sistēmu uzstādītāji un ražotāji, kas svētku laikā ikdienā uzturējās stadionā un bija neatsverams atbalsts tehniskajiem darbiniekiem, laicīgi ļaujot novērst dažas nepilnības un pielāgot sistēmas mūsu vajadzībām.”

Gan Dziesmu un deju svētku mēģinājumu, gan koncertu laikā dejotāji un svētku organizatori varēja pārliecināties, ka inovatīvais risinājums, izbūvējot jaunās tribīnes, kas paceltas virs zemes un spēj nodrošināt iespēju brīvi pārvietoties zem tribīnēm, ļāva dejotāju tūkstošiem brīvi uziet un noiet no laukuma, neapgrūtinot dalībnieku pārvietošanos. Jaunie tribīnes apjomi spēja uzņemt 10 641 skatītājus, iepriekšējos gados šī iespēja bija tikai 5560 svētku apmeklētājiem.  Esošā centrālā tribīne tika pilnībā pārveidota,  kā rezultātā deju kolektīviem bija pieejamas plašas ģērbtuves, WC un dušas. Jaunuzbūvētais lifts atviegloja pārvietošanos par tribīni visos līmeņos cilvēkiem ar kustību traucējumiem.  Atjaunotie gaismas masti un ar jauniem LED prožektoriem nodrošināja vēl nebijušu apgaismojuma efektu uz deju laukuma, ļaujot izcelties brīnišķīgajai scenogrāfijai.

“Šie bija ne tikai lielākie un varenākie Latvijas simtgades svētki, bet arī lielākais pārbaudījums Daugavas stadionam tūlīt pēc vērienīgās rekonstrukcijas. Nedēļas garumā stadiona teritoriju un infarstruktūru lietoja tūkstošiem dejotāji, kas lika mums būt augstā līmenī gan tehniski, gan organizatoriski. Esam saņēmuši neskaitāmas pateicības no svētku dalībniekiem, apmeklētājiem un organizatoriem, kas dod pārliecību par ieguldītā darba nozīmību un ļauj justies patiesi gandarītiem. Lai gan svēki ir beigušies un Daugavas stadiona pirmā rekonstrukcijas kārta noslēgusies, atslābt nedrīkstam, jo intensīvi gatavojamies jauno būvdarbu uzsākšanai, kuru ietvaros tiks izveidots moderns kultūras un sporta kvartāls” saka Elmārs Martinsons.

Jāpiebilst, ka pirmās rekonstrukcijas kārtas ietvaros gandrīz ir pabeigta Ata ielas, Augšielas un Vagonu ielas pārbūve, kuras ietvaros rekonstruēts ielas segums un inženierkomunikācijas. Nupat uzsākta arī Augusta Deglava pārvada rekonstrukcija.

Projektu “Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkārtnē” īsteno Daugavas stadions sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Kopējais projekta finansējums ir 61 965 627,85 EUR, t.sk., ERAF finansējums 37 550 530,46 EUR, valsts budžeta finansējums 5 559 179,02 EUR, pašvaldības finansējums 1 500 000,00 EUR, privātais finansējums 1 729 004,81 EUR un cits finansējums.