Daugavas stadionā norisinājās diskusija par kultūras un sporta kvartāla attīstību, funkcionāli traucējošo koku nozāģēšanu un jaunu koku dižstādījumu izveidi

 

 

 

 

2019.gada 1.jūlijā Daugavas stadiona konferenču zālē norisinājās diskusija par kultūras un sporta kvartāla attīstību, funkcionāli traucējošo koku nozāģēšanu un jaunu koku dižstādījumu izveidi.

Diskusiju sāka Daugavas stadiona valdes loceklis Guntis Zālītis, kurš klātesošos informēja par projekta “Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē” pirmo attīstības kārtu, kuras ietvaros tika rekonstruēta Rietumu tribīne, no jauna uzbūvētas Dienvidu un Ziemeļu tribīnes, uzstādīts LED tablo un divpusējā skaņas absorbējošā siena, kas neļauj dzelzceļa radītajiem trokšņiem traucēt stadionā notiekošos kultūras un sporta pasākumus, kā arī stadionam pieguļošo ielu Ata ielas, Vagonu ielas un Augšielas pārbūvi. Tāpat tika sniegta informācija par nākamajām projekta īstenošanas kārtām, kuru ietvaros tiks uzbūvēta ledus halle, vieglatlētikas manēža ar multifunkcionalitāti, vieglatlētikas treniņu laukums, rekonstruēts centrālais sporta laukums, izbūvēts Park&Ride stāvparks, kopējais teritorijas labiekārtojums, rekonstruētas apkārtējās ielas, krustojumi, lietus ūdens kolektori un A.Deglava pārvads.

Tomēr galvenais diskusijas mērķis bija informēt iedzīvotājus un vietējās apkaimes par funkcionāli traucējošo un bojāto koku nozāģēšanu un to aizstāšanu ar jauniem koku dižstādījumiem. Kā zināms, koku izciršana Rīgas pilsētas teritorijā vienmēr ir bijis sāpīgs jautājums jebkuram rīdziniekam, jo nereti sabiedrībai nav sniegta pietiekami plaša informācija par koku izciršanas iemesliem un piedāvātajām alternatīvām.

Tāpēc Daugavas stadiona attīstītāji, tajā skaitā personu apvienības “ZALKTIS” arhitekti Juris Rotčenkovs, Renārs Putniņš un Dāvids Rubīns, kuri ir Daugavas stadiona kultūras un sporta kvartāla apbūves attīstības koncepcijas, ledus halles vīzijas un būvprojekta minimālā sastāvā autori, informēja klātesošos par apbūves iecerēm, traucējošo koku nozāģēšanu un jauniem koku dižstādījumiem. Arhitekts Dāvids Rubīns norādīja: “Lai Daugavas stadiona teritorijā izvietotu visus sporta infrastruktūras objektus, daļu no kokiem būvniecības ieceres realizēšanas ietvaros diemžēl saglabāt nav iespējams. Tāpēc, lai kompensētu koku nozāģēšanu, veidosim jaunu koku - dižstādu izveidi ar koku apjomu, kas pārsniedz šobrīd Daugavas stadiona teritorijā esošo koku skaitu”. Arī arhitekts Renārs Putniņš uzsvēra, ka “visās stadiona rekonstrukcijas kārtās līdz 2022.gadam tiks izcirsti 79 koki, tomēr vietā tiks iestādīti 95 dižkoki. Jaunie koku dižstādījumi tiks koncentrēti vietās, kur visvairāk pulcēsies cilvēki, piemēram, pie Rietumu tribīnes, ap centrālo sporta laukumu, ledus halli un centrālo pulcēšanās laukumu. Daugavas stadions kā pasūtītājs bija izvirzījis ļoti stingras prasības attiecībā uz teritorijas apzaļumošanas saglabāšanu, līdz ar to mums bija jādomā risinājumi, kurās vietās koncentrēt jaunos koku dižstādījumus. Piemēram, jaunie koki tiks stādīti tuvu tribīnēm, veidojot noēnojumu stadiona centrālajam sporta laukumam un mazinās temperatūru, kas vasaras mēnešos centrālajā sporta laukumā ir ļoti augsta un sportistiem ir grūti trenēties. To, tieši kādus kokus stādīsim, kopā ar koku ekspertiem risināsim turpmāko būvprojektu izstrādes laikā.”

Diskusijā piedalījās eksperti no SIA “Labie Koki”, aktīvisti no grupas ”Par kokiem Rīgā”, apkārtējo māju iedzīvotāji, vietējo apkaimju biedrību, Rīgas pilsētas būvvaldes, Latvijas Kērlinga asociācijas, Latvijas Para Ledus Hokeja Federācijas, Latvijas Hokeja federācijas un Valsts jaunatnes iniciatīvu centra pārstāvji. Apmeklētāji tika aicināti aizpildīt  anketas, kurās saņēmām idejas un ieteikumus Daugavas stadiona turpmākajai attīstībai, vēlamajiem kultūras un sporta pasākumiem. Daugavas stadiona projekta komanda bija patiesi gandarīta par klātesošo ieinteresētību un iesaistīšanos diskusijās par nākotnes attīstības plāniem.

Kā jau iepriekš tika ziņots, Daugavas stadions ir uzsācis vērienīgākās pārmaiņas savā pastāvēšanas vēsturē, jo pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, līdz 2022. gadam Daugavas stadions kļūs par modernāko kultūras un sporta kvartālu Rīgā. Projektu īsteno VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions” sadarbībā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”. Kopējais projekta finansējums ir 61 965 627,85 EUR, t.sk., ERAF finansējums 37 550 530,46 EUR, valsts budžeta finansējums 5 559 179,02 EUR, pašvaldības finansējums 1 500 000,00 EUR, privātais finansējums 1 729 004,81 EUR un cits finansējums.